Veids, kādā bērns piedzimst, būtiski nosaka viņa mikrobioma sastāvu – sistēmu, kas ietekmē imunitāti, vielmaiņu, neiroloģisko attīstību un slimību risku visā turpmākajā dzīvē.
Autore: Elvīra Lapsa, vecmāte, masiere, Mg. sc. soc.
Vagināli dzimuši bērni saņem mātes dzemdību ceļu un zarnu labvēlīgās baktērijas, kas veicina sabalansētu un aizsargfunkciju nodrošinošu mikrobiomu. Savukārt ķeizargrieziena laikā dzimušie bērni biežāk tiek kolonizēti ar slimnīcas vides un ādas mikrofloru, kas ir mazāk daudzveidīga un saistīta ar paaugstinātu alergiju, autoimūnu un citu hronisku slimību risku.
Mikrobioms kā būtisks veselības balsts
ilvēka mikrobioms tiek uzskatīts par superorganismu, kurā līdzās cilvēka šūnām pastāv triljoni mikroorganismu – baktērijas, vīrusi, sēnes, to gēnu un vielmaiņas produktu kopums (Dietert, 2024). Tiek lēsts, ka līdz pat 80–85% imūnsistēmas šūnu atrodas zarnās, un to funkcionēšana ir tieši saistīta ar mikrobiota kvalitāti (Dietert & Dietert, 2023).
Sabalansēts mikrobioms nodrošina:
- normālu imūnreakciju un iekaisuma regulāciju,
- zarnu barjeras integritāti,
- hormonu metabolismu,
- neirotransmiteru sintēzi (piemēram, 95% serotonīna),
- veselīgu vielmaiņu,
- optimālu smadzeņu attīstību tik būtiskajās pirmajās 1000 dienās kopš dzimšanas.
Jebkura mikrobioma noplicināšanās – disbioze – var ietekmēt mentālo veselību, autoimunitāti, alerģijas, vielmaiņas slimības, kā arī bērna uzvedību un neiroloģisko attīstību (Theodosiou, 2024).
Kādā konferencē dzirdēju tēzi, ka līdz pat 70% mikrobioma veidojas no mātes un tēva mikrobioma “dāvanas”, dzemdībām un zīdīšanas. Atlikušie 30% - turpmākās dzīves laikā.
Ieguvumi vaginālās dzemdībās
Dzemdību kanāls nodrošina jaundzimušajam pirmo intensīvo ekspozīciju ar mātes zarnu un maksts mikrobiomu. Bērna mute un āda dzemdību laikā “noslauka” mātes perineālo zonu, pārņemot mikroorganismus, kas evolūcijas gaitā kļuvuši par optimālajiem kolonizētājiem jaundzimušā zarnu traktā (Steer, 2024). Nereti tūlīt pēc dzemdībām redzam, ka māte instinktīvi noskūpsta jaundzimušo, tā “iesējot” arī mutes mikrofloru. Nākamās bērnam pazīstamās baktērijas nāk no mātes ādas.
Šie mikroorganismi:
- stimulē imūnsistēmas nobriešanu,
- aizsargā no patogēniem,
- nodrošina zarnu barjeras veidošanos,
- veicina toleranci un mazāku alerģiju risku.
Turklāt māte grūtniecības laikā bērnam nodod antivielas caur placentu, tas ir, iepazīstina ar draudzīgo mikrobiomu, ko bērns satiks pēc dzemdībām. Savukārt vaginālās dzemdībās mikrobioma ekspozīcija papildina šo imunoloģisko “starta kapitālu”.
Kas notiek ķeizargrieziena laikā?
Plānota vai akūta ķeizargrieziena gadījumā bērna pirmā saskare ir ar slimnīcas vides mikrobiem, ādas mikrofloru un medicīnas personāla rokām (Korpela, 2024). Rezultātā jaundzimušajam bieži novēro:
- mazāku mikrobioma daudzveidību,
- mazāku Bifidobacterium sugu īpatsvaru,
- lielāku noslieci uz Staphylococcus dominanci,
- aizkavētu mikrobioma “iesēšanās” procesu.
Pētījumi norāda, ka šīm izmaiņām var būt ilgtermiņa sekas: paaugstināts alerģiju risks, lielāka autoimūno slimību izplatība, augstāks astmas risks (Dietert, 2024), vielmaiņas traucējumu un aptaukošanās risks, īpaši, ja māte saņēmusi antibiotikas 2. vai 3. trimestrī (Mueller et al., 2015).
Faktori, kas dzemdībās var ietekmēt mikrobiomu
Antibiotiku lietošana
Antibiotiku terapija ir viens no nozīmīgākajiem mikrobiodaudzveidības samazinātājiem grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību laikā. Tiek norādīts, ka Eiropā aptuveni 80% grūtnieču saņem antibiotikas (Theodosiou, 2024).
Antibiotikas ietekmē mātes mikrobiomu, kas tālāk nosaka bērna kolonizācijas kvalitāti.
Jaundzimušajiem, kas antibiotikas saņem pirmajā dzīves nedēļā, gandrīz divkāršojas astmas risks (Dietert, 2024).
2. Dzemdību vide un prakse
Izšķiroša loma ir arī āda-āda kontakta nodrošināšanai tūlīt pēc dzimšanas, turklāt pietiekami ilgu laiku.
Jaundzimušā mazgāšana tūlīt pēc dzemdībām kavē dabisko mikrofloras kolonizāciju.
Nepamatota dezinfekcijas līdzekļu lietošana un pārstimulēta sterilitāte samazina dabisko mikrobu pārnesi.
3. Zīdīšana
Mātes piens satur oligosaharīdus, imunoloģiskos faktorus un specifiskus mikroorganismus, kas veido un uztur veselīgu mikrobiomu. Ekskluzīva zīdīšana līdz 6 mēnešu vecumam ir viens no spēcīgākajiem mikrobioma aizsardzības faktoriem (Korpela, 2024).
Ko var darīt, lai uzlabotu mikrobiomu dzemdību laikā un pēc tām?
Optimāli sagatavot mātes mikrobiomu grūtniecības laikā
Balstoties uz jaunākajiem datiem, ieteicams:
- lietot fermentētus produktus un probiotiķus,
- izvairīties no liekas antibiotiku terapijas, cik vien tas ir nepieciešams,
- samazināt mājas vides toksicitāti,
- nodrošināt pietiekamu uztura daudzveidību un šķiedrvielas,
- uzturēt veselīgu zarnu funkciju.
Viens no aspektiem, ko var apdomāt, ir iespējas uzlabot mātes vaginālo mikrofloru līdz dzemdībām, ja saņemts pozitīvs B grupas hemolītiskā streptokoka (BGS) tests. 2021.gada metaanalīze aplūkoja vairākus pētījumus par probiotiku lietošanu sievietēm, kurām konstatēts BGS. Vairāk nekā 44% sieviešu, kuras īslaicīgi lietoja orālas probiotikas, atkārtotā testēšanā saņēma negatīvu BGS rezultātu (Hanson, 2021). Probiotikas ir drošs un izmaksu ziņā efektīvs veids, kā samazināt antibiotiku lietošanas nepieciešamību.
Tas ir būtiski nākamo paaudžu veselībai un dzīves kvalitātei. Mātes mikrobioms ir bērna mantojums – to tiešā veidā nodod paaudžu ķēdē.
Dzemdībās – maksimāli fizioloģisks process
Pat ja nepieciešama medicīniska iejaukšanās, ieteikumu kodols paliek nemainīgs:
- nodrošināt agrīnu un ilgstošu āda–āda kontaktu,
- neveikt jaundzimušā tūlītēju mazgāšanu,
- izmantot mātes apģērbu vai audumu no ģimenes mājām jaundzimušā ietīšanai,
- pēc iespējas ātrāk uzsākt zīdīšanu.
Ķeizargrieziena gadījumā
Lai mazinātu mikrobioma disbiozes risku, rekomendē:
- uzreiz nodrošināt āda–āda kontaktu (ja nepieciešams, tēva vai atbalsta personas - tad atbalsta persona izmanto mātes vai tēva apģērbu starp sevi un bērnu),
- neveikt sterilitāti pastiprinošus pasākumus bez klīniskas indikācijas,
- nodrošināt agrīnu zīdīšanu,
- apsvērt specifisku probiotiku lietošanu (B. infantis, B. bifidum, L. rhamnosus GG u. c.),
- izmantot sedziņu vai autiņu no mājām vai krekliņu, kuru vairākas stundas nēsājusi māte vai tēvs, jaundzimušā apsegšanai, lai nodrošinātu mājas mikrobioma klātbūtni.
Lai gan pasaulē tiek pētītas mikrobioma “iesēšanas” metodes (piem., vaginal seeding vai fekālais transplants), tās šobrīd nav piemērotas rutīnas praksē un jāvērtē individuāli, balstoties uz drošības kritērijiem (Hourigan, 2024).
Vaginālās iesēšanas metode nozīmē, ka mātes vagīnā uz vienu stundu tiek izvietots tampons, kuru tālāk ieliek sterilā traukā un pēc piedzimšanas ar to, pirmkārt, noslauka bērna mutes apvidu, seju un ķermeni.
Savukārt fekālā transplanta pētījuma gadījumā 3 nedēļas pirms plānota ķeizargrieziena ievāca mātes fēču paraugu, pēc piedzimšanas to sajauca ar mātes pienu un deva jaundzimušajam pirmo divu stundu laikā. Rezultāts: pilnīgi atjaunojās gremošanas mikrobioms (Korpela, 2024).
Mikrobioms kā ilgtermiņa veselības rādītājs
Jaundzimušā mikrobioma kvalitāte ietekmē ne tikai imunitāti, bet arī:
- neiroattīstību,
- miega un diennakts ritmus,
- stresa reakciju,
- sāpju uztveri,
- garastāvokļa regulāciju (Dietert, 2024).
Pirmās 1000 dzīves dienas ir izšķirošas, un dzemdību process ir pirmais lielais pagrieziena punkts jaundzimušā turpmākajā veselības ceļā.
Secinājumi
Mikrobiomu nevar uzskatīt tikai par “baktēriju kopumu”. Tas ir daudzslāņains, dinamisks superorgāns ar fundamentālu ietekmi uz cilvēka veselību un dzīves kvalitāti. Dzemdību veids, antibiotiku lietošana, āda-āda kontakts un zīdīšana ir galvenie faktori, kas nosaka jaundzimušā mikrobioma kvalitāti.
Individuāla, pierādījumos balstīta un saudzējoša grūtniecības aprūpe un dzemdību plāns var būt viens no efektīvākajiem bērna ilgtermiņa veselības uzlabošanas instrumentiem.
Atsauces:
- Dietert, R. (2024). Role of the Infant Microbiome in Health, Longevity, and Conscious Living. Microbirth Conference.
- Dietert, R., & Dietert, J. (2023). The Human Superorganism: Using Microbes for Freedom vs. Fear. Microbirth Conference.
- Hanson, L., VandeVusse, L., Malloy, E., Garnier-Villarreal, M., Watson, L., Fial, A., Forgie, M., Nerdini, K., & Safdar, N. (2021). Probiotic interventions to reduce antepartum Group B Streptococcus colonization: A systematic review and meta-analysis. Midwifery, 105, 103208. https://doi.org/10.1016/j.midw.2021.103208
- Hourigan, S. (2024). Can Maternal-Child Microbial Seeding Interventions Improve the Health of Infants Born by C-Section? Microbirth Conference.
- Korpela, K. (2024). Infant Gut Microbiota Restoration: Why, When, and How. Microbirth Conference.
- Mueller, N. T., et al. (2015). Antibiotic exposure during pregnancy and childhood obesity. Microbirth Conference.
- Steer, P. (2024). Can We Replicate The Benefits Of Vaginal Birth For The Baby At C-Section? Microbirth Conference.
- Theodosiou, A. (2024). Microbiotoxicity: Risks of Harm to the Early Life Microbiome and What We Can Do About It. Microbirth Conference.
