Cieņa pret sievieti dzemdību laikā: ko iesaka PVO un kāpēc tas ir svarīgi

Dzemdības nav tikai medicīnisks process. Tas ir notikums, kurā sievietei vienlaikus ir nepieciešama profesionāla palīdzība, drošība, cieņa un cilvēcīgs atbalsts.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzsver, ka dzemdību aprūpes kvalitāti nosaka ne tikai tas, cik veiksmīgi medicīnas komanda tiek galā ar klīniskajiem uzdevumiem, bet arī tas, kā sieviete piedzīvo dzemdības, saņem informāciju, piedalās lēmumu pieņemšanā un jūtas saskarsmē ar medicīnas speciālistiem.

2018. gadā PVO publicēja ieteikumus WHO recommendations: intrapartum care for a positive childbirth experience, kas veltīti dzemdību vadīšanai un pozitīvas dzemdību pieredzes veicināšanai. Savukārt 2025. gadā PVO sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem iepazīstināja ar praktisku rokasgrāmatu Compendium on respectful maternal and newborn care, kuras mērķis ir veicināt cieņpilnas aprūpes ieviešanu un novērst neatbilstošu izturēšanos pret sievietēm un jaundzimušajiem.

Šie dokumenti no jauna pievērš uzmanību dzemdniecības pamatprincipam: dzemdību laikā sieviete joprojām ir personība ar savu pašcieņu, tiesībām, individuālām vajadzībām un tiesībām paust savu viedokli.

Kas ir cieņpilna dzemdību aprūpe?

PVO ieteikumos cieņpilna dzemdību aprūpe (respectful maternity care) tiek raksturota kā palīdzība, kas saglabā sievietes cieņu, aizsargā viņas privātumu un konfidencialitāti, nepieļauj nežēlīgu izturēšanos un nodrošina iespēju pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus.

Tā nav papildu pakalpojums un nav atkarīga no tā, vai medicīnas darbiniekam personīgi patīk paciente. Tā ir būtiska kvalitatīvas medicīniskās aprūpes sastāvdaļa.

Praksē cieņpilna attieksme nozīmē turpmāk minēto.

1. Sieviete ir jāuzklausa, nevis tikai jāizmeklē

Dzemdību laikā medicīnas personāla uzmanība pamatoti tiek pievērsta mātes un bērna veselības stāvoklim, dzemdību gaitai un savlaicīgai komplikāciju atklāšanai. Tomēr klīniskā novērošana nedrīkst aizstāt saziņu ar pašu sievieti.

Ir svarīgi uzrunāt viņu vārdā, iepazīstināt ar sevi, uzklausīt viņas jautājumus un sniegt atbildes saprotamā valodā. Medicīniskie termini, profesionālie saīsinājumi un skaidrojumi, kurus sieviete stresa situācijā nespēj saprast, neaizstāj pilnvērtīgu dialogu.

Sievietei ir jābūt iespējai pastāstīt par savām sajūtām, bailēm, vēlmēm un vajadzībām, nebaidoties no nosodījuma.

2. Informēšana un piekrišana ir medicīniskās sadarbības pamats

Izmeklējumus, procedūras un medicīniskas iejaukšanās nedrīkst uzskatīt par darbībām, kuras drīkst veikt bez paskaidrojuma tikai tāpēc, ka sieviete atrodas dzemdību nodaļā.

Pirms medicīniskas procedūras ir svarīgi izskaidrot, kāpēc tā ir nepieciešama, kā tā notiks un kādas ir iespējamās alternatīvas, ja tādas pastāv un tās ir klīniski pieņemamas.

Informētā piekrišana nav tikai formāls paraksts dokumentos. Tā ir saziņas process, kurā sieviete saņem informāciju, kas nepieciešama, lai izprastu notiekošo un pieņemtu lēmumu.

Vienlaikus ir jānošķir plānveida situācija no neatliekama stāvokļa: ja kavēšanās rada nopietnus draudus dzīvībai vai veselībai, iespējas apspriest situāciju var ierobežot konkrētie apstākļi. Arī šādos gadījumos medicīnas komandai jācenšas nodrošināt pēc iespējas pilnīgāku informēšanu un cieņpilnu sadarbību.

3. Sievietes cieņa nav atkarīga no dzemdību apstākļiem

Nav nekāda pamata rupjībai, pazemošanai, iebiedēšanai vai sievietes vainošanai par to, ka dzemdības nenorit tā, kā bija gaidīts.

Nav nozīmes tam, vai sieviete dzemdē pirmo vai atkārtoto reizi, vai viņa ir izvēlējusies epidurālo analgēziju, vai viņai nepieciešamas operatīvas dzemdības, vai arī viņa piedzīvo ilgstošu dzemdību procesu.

Sievietei nedrīkst rasties sajūta, ka viņai laba attieksme ir jāizpelnās ar paklausību, personālam ērtu uzvedību vai atbilstību citu cilvēku gaidām.

Cieņpilna aprūpe nozīmē nepieļaut verbālu un fizisku vardarbību, diskrimināciju, nevērību un nepamatotu tiesību ierobežošanu.

4. Emocionālais atbalsts ir kvalitatīvas aprūpes sastāvdaļa

Dzemdības var būt saistītas ar intensīvām fiziskām sajūtām, nogurumu, trauksmi un neziņu. Šādos brīžos nozīme ir ne tikai medicīnas speciālista darbībām, bet arī tam, kā viņš sazinās ar sievieti.

Mierīga balss, uzmanīga uzklausīšana, savlaicīgi paskaidrojumi par notiekošo un vienkārši atbalsta vārdi palīdz sievietei orientēties situācijā.

Tā vietā, lai teiktu: „Nekliedz!”, „Nesatraucies!”, „Tu pati to gribēji!”, daudz lietderīgāk ir piedāvāt konkrētu palīdzību, pajautāt par pašsajūtu un paskaidrot, kas notiek.

Empātija nenozīmē atteikšanos no profesionālās distances. Tā nozīmē spēju saglabāt uzmanību pret cilvēku arī sarežģītā klīniskā situācijā.

5. Privātums un konfidencialitāte ir jāievēro vienmēr

Dzemdības ir ļoti personisks notikums. Izmeklējumi, medicīnisko datu apspriešana un citu cilvēku klātbūtne prasa īpašu uzmanību sievietes privātumam.

Pēc iespējas ir jānodrošina fiziski norobežota telpa, informācijas konfidencialitāte un jāizskaidro studentu, novērotāju vai citu speciālistu klātbūtne.

Mācību process un ārstniecības iestādes darba uzdevumi neatceļ nepieciešamību respektēt pacientes personīgās robežas.

6. Sievietei ir tiesības uz viņas izvēlēta cilvēka atbalstu

PVO iesaka nodrošināt nepārtrauktu atbalstu dzemdību laikā, tostarp iespēju būt kopā ar sievietes izvēlētu pavadošo personu atbilstoši aprūpes sniegšanas nosacījumiem.

Vienai sievietei tas var būt partneris, citai — dūla, tuvs radinieks vai kāds cits cilvēks, kura klātbūtnē viņa jūtas mierīgāk.

Atbalsts nedrīkst būt tikai formāls. Tā mērķis ir palīdzēt sievietei justies uzklausītai, aizsargātai un iesaistītai notiekošajā.

Kas šajos ieteikumos ir īpaši svarīgs?

Manuprāt, viena no PVO dokumentu galvenajām idejām ir tā, ka medicīniskā drošība un cieņpilna attieksme nav pretrunā viena otrai.

Vecmātes vai ārsta profesionalitāte izpaužas ne tikai klīnisko protokolu pārzināšanā un spējā laikus atpazīt komplikācijas. Tā izpaužas arī prasmē skaidrot, uzklausīt, atbalstīt un, kad vien tas ir iespējams, pieņemt lēmumus kopā ar sievieti.

Cieņpilna aprūpe nenozīmē, ka jebkura pacientes vēlme automātiski kļūst par medicīnisku indikāciju vai ka speciālistam jāatsakās no saviem profesionālajiem pienākumiem. Tas nozīmē, ka arī tad, ja ir nepieciešams ieteikt medicīnisku iejaukšanos, ārsts vai vecmāte izskaidro sava ieteikuma pamatojumu, pārrunā iespējamās sekas un izturas pret sievieti kā pret procesa dalībnieci, nevis pasīvu medicīnisko manipulāciju objektu.

Tieši šāda pieeja ļauj apvienot pierādījumos balstītu medicīnu, klīnisko atbildību un cieņu pret cilvēka pašcieņu.

Kāpēc ir svarīgi ne tikai publicēt ieteikumus, bet arī tos ieviest?

2025. gadā PVO iepazīstināja ar īpašu praktisko rokasgrāmatu par cieņpilnu mātes un jaundzimušā aprūpi. Tās parādīšanās uzsver, ka ar principu deklarēšanu vien nepietiek — nepieciešamas reālas pārmaiņas medicīniskās aprūpes organizēšanā.

Cieņpilna komunikācija ir atkarīga ne tikai no konkrētā speciālista personiskajām īpašībām. To ietekmē personāla noslodze, darbinieku skaits, dzemdību nodaļas darba organizācija, privātuma nodrošināšanas apstākļi, profesionālā sagatavotība un ārstniecības iestādes kultūra.

Tāpēc aprūpes kvalitātes uzlabošanā jāiekļauj komunikācijas apmācības, skaidri noteikumi piekrišanas saņemšanai, atgriezeniskās saites mehānismi un iespēja ziņot par neatbilstošu izturēšanos, nebaidoties no negatīvām sekām.

Vienlaikus ir jārūpējas arī par pašiem medicīnas darbiniekiem: nozīme ir pienācīgiem darba apstākļiem, profesionālajam atbalstam un cieņpilnām attiecībām kolektīvā. Atbildību par sistēmas kvalitāti nedrīkst uzlikt tikai atsevišķai vecmātei vai ārstam.

Cieņai pret sievieti nevajadzētu būt atsevišķam punktam standartu sarakstā, bet gan visas dzemdību aprūpes filozofijas pamatā.

Sieviete ierodas dzemdību nodaļā ne tikai ar fizioloģisku procesu, kas jāuzrauga. Viņa ierodas ar savu dzīves pieredzi, gaidām, bailēm, priekšstatiem par dzemdībām un vajadzību justies drošībā.

Mūsu kā speciālistu uzdevums ir ne tikai kontrolēt procesu, bet arī būt līdzās sievietei, palīdzot viņai izprast notiekošo un saglabāt pēc iespējas lielāku patstāvību lēmumu pieņemšanā.

Tas nenozīmē dabisku dzemdību idealizēšanu vai medicīnisku iejaukšanos nepieciešamības noliegšanu. Dažkārt tieši savlaicīga iejaukšanās ļauj saglabāt mātes un bērna veselību un dzīvību. Taču medicīniskās palīdzības nepieciešamība neatceļ nepieciešamību izturēties ar cieņu.

Esmu pārliecināta, ka sievietei nav jāizvēlas starp drošību un cilvēcīgu attieksmi. Viņa ir pelnījusi abus.

Laba dzemdību aprūpe ir ne tikai tas, ko mēs darām sievietes labā, bet arī tas, kā mēs to darām kopā ar viņu.

Ja vēlamies uzlabot dzemdību aprūpes kvalitāti, mums ir svarīgi vērtēt ne tikai medicīniskos rezultātus, bet arī pašas sievietes pieredzi: vai viņa tika uzklausīta, vai saņēma nepieciešamo informāciju, vai tika respektēta viņas cieņa un vai viņa jutās iesaistīta lēmumu pieņemšanā.

Jo bērna piedzimšana ir ne tikai jaunas dzīvības sākums. Tā ir arī nozīmīga pieredze sievietes dzīvē, un tam, kā pret viņu izturas šajā brīdī, ir liela nozīme.

PVO avoti un dokumenti

1. WHO recommendations: intrapartum care for a positive childbirth experience (2018).
   Oficiālais dokuments: https://www.who.int/publications/i/item/9789241550215

2. Compendium on respectful maternal and newborn care (2025).
   Praktiskā rokasgrāmata cieņpilnas aprūpes ieviešanai: https://www.who.int/publications/i/item/9789240110939

3. Standards for improving quality of maternal and newborn care in health facilities (2016).
   Mātes un jaundzimušā medicīniskās aprūpes kvalitātes standarti: https://www.who.int/publications-detail-redirect/9789241511216

Materiālam ir informatīvi izglītojošs raksturs, un tas atspoguļo profesionālu komentāru par PVO ieteikumiem. Izmantojot konkrētas dokumentu nostādnes, jāiepazīstas ar oriģinālajiem dokumentiem un jāņem vērā spēkā esošās valsts normatīvās prasības.